SIEVIEŠU UN VĪRIEŠU APĢĒRBU
INDIVIDUĀLO UN INDUSTRIĀLO PIEGRIEZTŅU
KONSTRUĒŠANA UN MODELĒŠANA
Skaidra Deksne
Satura rādītājs
Ievads
1. SAGATAVOŠANĀS KONSTRUĒŠANAI
- Auguma mērījumu apraksts
- Tabulas
2. CILVĒKA ĶERMEŅA IZKLĀJUMS PLAKNĒ – BĀZES
- Plecģērbs
- Piedurknes
- Svārki
- Bikses
- Apkakles
- Kapuces
- Cepures
3. NO BĀZĒM MODELĒTĀS PAMATPIEGRIEZTNES
- Kleitas
- Korsetes, krūšturis, kombinē, bezlenču un lenču kleita
- Plecģērba bāzes ar kliedētām iešuvēm
- Vīriešu pletkrekls, sieviešu pletblūze
- Kimono
- Plecģērbs ar pazemināto padusi
- Reglāns
- Apmetnis
- Klasiskā žakete
- Mētelis
- Fraka
- Vizītsvārki un kateveja
- Vestes
- Bodijs
- Kombinezons
- “Iešuvju simfonijas”- Haute Couture
- Iešuvju pārvietošana
- Iešuvju apvienošana un sadalīšana
- Iešuvju pārvēršana ielocēs un krokojumos
- Iešuvju pievienošana griezumlīnijām
- Piegrieztnes palielināšana ar paralēlo atbīdījumu
- Piegrieztnes transformācija ar vēdekļa veida atbīdījumu
- Dekoltē modelēšanas noteikumi
Galvenie ir trīs termini:
Bāze. Cilvēka ķermeņa formu izklājums plaknē: plecģērbs, piedurkne, apkakles, gurnģērbs, bikses.
Pamatpiegrieztne. Tās piegrieztnes, kuru pamatā ir bāzes: kleitas, kombinezoni, kimono, reglāns u.c.
Modelējums. Tērpu fasonu jeb piegriezumu mākslinieciski tehniskais modelējums.
Tiek izslēgta liekvārdība: bāzes konstrukcija, pamatpiegrieztnes konstrukcja, modeļu konstrukcija
Bāzes konstruē, pamatpiegrieztnes veido, fasonus jeb piegriezumu – modelē.
Ievads
Strādājot pie šīs metodes, strādājot ar šo metodi, to veidojot un pilnveidojot, kļūdoties un kļūdas labojot, atkal un atkal kļūdoties un atkal un atkal tās labojot, un vienmēr uzdodot sev jautājumu: “Ko esmu izdarījusi nepareizi, ka atkal nav labi?”, esmu nonākusi no prakses pie teorijas. Esmu sapratusi, ka nevar piesēsties kabinetā pie galda un teikt: “Tagad es radīšu jaunu metodi.” Tā nenotiek! Vispirms ir gaismas stars un pēc tam gaismas teorija – vispirms prakse un kļūdas, tad kļūdu labojumi un tad teorija. Metode radās kā viens vienīgs kļūdu labojums. Sen jau biju vēlējusies to izdot grāmatā, bet tagad esmu pateicīga liktenim, ka tas nenotika, jo tagad man būtu kauns par sākotnējiem variantiem. Droši vien kaut kas labojams, pieslīpējams, precizējams būs arī turpmāk, taču par pašreizējo variantu varu nekaunēties – tas ir labs.
Lasot terminu savirknējumus: “bāzes pamatpiegrieztnes konstrukcija”, “pamatpiegrieztnes bāzes konstrukcija”, “modeļkonstrukcija” un tamlīdzīgu daudzvārdību, esmu nonākusi pie secinājuma, ka metodes pamatā ir trīs vērtības:
- Bāzes jeb cilvēka ķermeņa izklājums plaknē, ko konstruē.
- Pamatpiegrieztnes jeb divu vai vairāku bāzu apvienojums pamatpiegrieztnē, ko veido.
- Modelējumi jeb fasonu veidojumi no bāzēm un pamatpiegrieztnēm, ko modelē.
Arī pašā modelēšanā noteikti konkrēti paņēmieni:
- Iešuvju pārvietošana
- Iešuvju sadalīšana
- Iešuvju apvienošana
- Iešuvju pārvēršana krokojumos un ielocēs
- Iešuvju pievienošana griezumlīnijām
- Piegrieztnes paplašināšana ar paralēlo atbīdījumu
- Piegrieztnes transformēšana ar vēdekļveida atbīdījumu
Tātad, skaidrība bez liekvārdības.
1. SAGATAVOŠANĀS KONSTRUĒŠANAI
1.1. Auguma mērījumu apraksts
Kakla pamatni mēra tā, lai mērlentes apakšējā mala ietu pa iedomāto apkakles piešūšanas līniju un savienotos priekšā uz kakla bedrītes virs atslēgas kaulu pauguriem. Tad ar grima zīmulīti zem centimetra apakšējās malas ieskicē kakla pamatnes līniju muguras vidū – tā būs muguras garuma sākuma vieta – un uz pleca – tā būs plecslīpes sākuma vieta. To izdara brīdī, kad ar mērlenti ir piefiksēts kakla apkārtmērs. Mērījuma piefiksēšanas brīdī mugurpusē mērlente piegulst kaklam, bet priekšpusē kaklam pieskaras tikai mērlentes apakšējā mala.
3. apkārtmēru nosaka vienlaikus ar 4. apkārtmēru – abos mērījumos mugurpusē mērlente atrodas zem lāpstiņas apakšējās šķautnes.
Virskrūšu apkārtmērs ir torsa mērījums slīpi virs krūšu dziedzeriem. Tas ir korsetes, topa, krūštura un bezlenču kleitas augšējās malas garums – praksē ļoti svarīgs mērs.
1.2. Tabulas
2. CILVĒKA ĶERMEŅA IZKLĀJUMS PLAKNĒ – BĀZES
2.1. Plecģērbs
1. ilustrācija
Pirms sākt konstruēt, ir svarīgi iepazīties un izanalizēt konkrētā cilvēka ķermeņa īpatnības, salīdzināt viņa mērījumus ar viņa izmēra standarta mēriem un konstatēt atšķirības. Šajā sakarā vispirms jāaizpilda 1.a tabula sievietēm un 6.a tabula vīriešiem.
Plecģērba individuālā bāze ir vissarežģītākā no visām bāzēm, jo konkrētā cilvēka augums var atšķirties no standartam atbilstoša auguma visos tā parametros: kakls tievāks vai resnāks, roka tievāka vai resnāka, krūtis lielākas vai mazākas, mugura šaurāka vai platāka, īsāka vai garāka, priekša īsāka vai garāka, platāka vai šaurāka, pleci slīpāki vai stāvāki, īsāki vai garāki u.t.t. Pieredze rāda, ka no 250 cilvēkiem tikai viens vai divi atbilst visiem standarta parametriem.
apzīmējumu saraksts.
6. attēls
1. Uz lāpstiņu horizontāles atliek muguras platumu: ½ no mērītā muguras platuma + 30% no raksturojošās proporcionālās virslaides (skat.: sievietēm un vīriešiem 2. tabulas 5. p. un: sievietēm – 2.a tabulu, vīriešiem – 2.b tabulu).
2. Caur iegūto punktu novelk muguras platuma vertikāli.
3. Uz balansa horizontāles no muguras platuma vertikāles pa labi atliek paduses jeb roces platumu, ko veido šādi saskaitāmie:
Sievietēm – ½ tabulētā krūšu mēra dala ar 4 un atskaita 1,5 cm. Sievietēm rēķina tikai no tabulētā tāpēc, ka viņām ļoti lielā mērā krūtis var mākslīgi palielināt – inplantēt, uzpolsterēt, palielināt ar push up krūšturiem. Bet – roka paliek tā pati dabīgā, kas atbilst konkrētā ķermeņa izmēriem.
Vīriešiem – ½ mērītā galvenā krūšu apkārtmēra dala ar 4 un atskaita 1,5 cm gadījumos, kad galvenais krūšu apkārtmērs ir vienāds vai lielāks par tabulēto.
U.t.t.
2.2. Piedurknes
1.ilustrācija
1.attēls
Piedurknes konstrukcijas apzīmējumu specifikācija.
Lai piedurkni bez problēmām varētu iešūt rocē, piedurknes konstrukcijā vissvarīgākais ir panākt piedurknes plecgala līknes garuma atbilstību roces līnijas garumam. Parasti plecgala līknei ir jābūt garākai par roces līnijas garumu, jo plecgala līknes lieko garumu iešujot rocē ir jāuztur un jāsagludina, lai piedurkne labāk piekļautos pēc formas noapaļotajam cilvēka plecam. Savukārt, plecgala līknes un roces garuma attiecības atkarīgas no šuvekļa veida. Piemēram, ļoti atšķirīga uzturējuma, tātad, līknes garuma starpība, ir vajadzīga trikotāžas topiņam salīdzinājumā ar žaketes piedurknes uzturējumu.
Plecgala līknes garumu konstrukcijā iespaido divi faktori:
- Plecgala augstums
- Piedurknes platums
Plecgala augstumu atvasina no roces garuma, ko dala ar 3 un no dalījuma atskaita skaitlisko vērtību, atbilstošu augšdelma apkārtmēram.
2.3. Svārki
4.a attēla gurnu šķērsgriezumā uzskatāmi redzams, ka priekšdaļa ir platāka par mugurdaļu, un, pieaugot izmēram (vēderam) pieaug tās garums.
3. PAMATPIEGRIEZTNES
3.5. Kimono
1. ilustrācija
1. attēls
7.attēls
1. Abpusēji pagarinātais rombiņš, kas veido simetrisku ķīli. No pamatpiegrieztnes tiek nogriezti attēlā ieēnotie laukumi, kurus nodala iepriekš iezīmētās rombiņa piešūšanas līnijas.
2. Lai iešūtu rombiņu, kuram pagarinājums ir tikai uz leju līdz viduklim, bet augšējais gals saglabā pamatformu, no kimono bāzes piegrieztnes tiek noņemta sāna daļa līdz rombiņa iegriezuma līnijai.
3. Lai iešūtu rombiņu ar pagarinājumu piedurknes daļā, no bāzes piegrieztnes atdala laukumu no rombiņa iegriezuma līnijas līdz elkonim.
Parasti šīs rombiņa modifikācijas izmanto dažādu fasonu modelēšanā. Galvenais ir saprast to, kā modelēšanas procesā nenojaukt piegrieztnē uzstādītos platumus un garumus
4. TEHNISKĀ MODELĒŠANA
2.attēls. Attēlā tēlaini parādīts, kā septiņas konstruktīvās pamatiešuves (Skat 1.2.nodaļu Terminu skaidrojums) dod iespēju izveidot skaistu griezumlīniju tīklu! Tur parādītas iespējamās vietas iešuvju pārvietošanai, kuras var tikt izmantotas atbilstoši tērpa dizainam.
Tehniskā modelēšana ir konstruktīvo pamatiešuvju pārvietošana un pārveidošana atbilstoši tērpa dizainam.
Tas ir ļoti radošs darba process! Iešuves var vienkārši pārvietot uz jebkuru citu vietu aplī ap iešuves galu, tās var pievienot tērpa griezumlīnijām, var pārvērst ielocēs vai krokojumā, tās var apvienot un var sadalīt.
Ar darbību, kurā jaunajā iešuves atrašanās vietā iegriež no piegrieztnes malas uz centru, bet vecajā vietā iešuvi aizver, notiek visvienkāršākā iešuvju pārvietošana – tā no jauna atvērsies kādā no rasējumā ieskicētajām un iegrieztajām vietām.
3.attēls
Šajā attēlā uzskatāmi parādīts iegriezt-atvērt paņēmiens ieloču veidošanā.
a – Manuāli ar brīvā uzsprauduma metodi sadrapēta piedurkne.
b – Piedurknes fasona līniju iezīmēšana uz piedurknes bāzes.
c – Pa iezīmētajām fasona līnijām iegriežot un, izmantojot vēdekļveida atbīdījumu, modelēta šī pati piedurkne. Skatoties uz manuāli sadrapēto piegrieztni (att.a), grūti iztēloties, ka piedurkne pēc sadrapēšanas, apzīmēšanas un izgriešanas būs ieguvusi attēlā c redzamo formu. Galvenais, veidojot manuālo drapējumu piedurknei, tas prasīs vairāk laika un auduma, jo tā jāmaketē uz maketējamā auduma un tikai tad to var piegriezt no īstā materiāla.
5. NOBEIGUMS
Zelta griezums tērpa kompozīcijā
Mākslinieciskā jušana ir zelta griezuma jušana, svarīga arī tērpu dizaineriem, jo ideālā variantā cilvēka ķermenis atbilstīgs tam.
