SIEVIEŠU UN VĪRIEŠU APĢĒRBU
INDIVIDUĀLO UN INDUSTRIĀLO PIEGRIEZTŅU
KONSTRUĒŠANA UN MODELĒŠANA

Satura rādītājs

• Kimono
• Plecģērbs ar pazemināto padusi
• Reglāns
• Apmetnis
• Klasiskā žakete
• Mētelis
• Fraka
• Vizītsvārki un kateveja
• Vestes
• Bodijs
• Kombinezons

4. TEHNISKĀ MODELĒŠANA

• “Iešuvju simfonijas”- Haute Couture
• Iešuvju pārvietošana
• Iešuvju apvienošana un sadalīšana 
• Iešuvju pārvēršana ielocēs un krokojumos
• Iešuvju pievienošana griezumlīnijām
• Piegrieztnes palielināšana ar paralēlo atbīdījumu
• Piegrieztnes transformācija ar vēdekļa veida atbīdījumu
• Dekoltē modelēšanas noteikumi

Ievads

Strādājot pie šīs metodes, strādājot ar šo metodi, to veidojot un pilnveidojot, kļūdoties un kļūdas labojot, atkal un atkal kļūdoties un atkal un atkal tās labojot, un vienmēr uzdodot sev jautājumu: “Ko esmu izdarījusi nepareizi, ka atkal nav labi?”, esmu nonākusi no prakses pie teorijas. Esmu sapratusi, ka nevar piesēsties kabinetā pie galda un teikt: “Tagad es radīšu jaunu metodi.” Tā nenotiek! Vispirms ir gaismas stars un pēc tam gaismas teorija – vispirms prakse un kļūdas, tad kļūdu labojumi un tad teorija. Metode radās kā viens vienīgs kļūdu labojums. Sen jau biju vēlējusies to izdot grāmatā, bet tagad esmu pateicīga liktenim, ka tas nenotika, jo tagad man būtu kauns par sākotnējiem variantiem. Droši vien kaut kas labojams, pieslīpējams, precizējams būs arī turpmāk, taču par pašreizējo variantu varu nekaunēties – tas ir labs.

Lasot terminu savirknējumus: “bāzes pamatpiegrieztnes konstrukcija”, “pamatpiegrieztnes bāzes konstrukcija”, “modeļkonstrukcija” un tamlīdzīgu daudzvārdību, esmu nonākusi pie secinājuma, ka metodes pamatā ir trīs vērtības:

1. Bāzes jeb cilvēka ķermeņa izklājums plaknē, ko konstruē.
2. Pamatpiegrieztnes jeb divu vai vairāku bāzu apvienojums pamatpiegrieztnē, ko veido.
3. Modelējumi jeb fasonu veidojumi no bāzēm un pamatpiegrieztnēm, ko modelē.

Arī pašā modelēšanā noteikti konkrēti paņēmieni:

• Iešuvju pārvietošana
• Iešuvju sadalīšana
• Iešuvju apvienošana
• Iešuvju pārvēršana krokojumos un ielocēs
• Iešuvju pievienošana griezumlīnijām
• Piegrieztnes paplašināšana ar paralēlo atbīdījumu
• Piegrieztnes transformēšana ar vēdekļveida atbīdījumu

Tātad, skaidrība bez liekvārdības.

1.1. Auguma mērījumu apraksts

3. Virskrūšu apkārtmērs.

3. apkārtmēru nosaka vienlaikus ar 4. apkārtmēru – abos mērījumos mugurpusē mērlente atrodas zem lāpstiņas apakšējās šķautnes.
Virskrūšu apkārtmērs ir torsa mērījums slīpi virs krūšu dziedzeriem. Tas ir korsetes, topa, krūštura un bezlenču kleitas augšējās malas garums – praksē ļoti svarīgs mērs.

2.1. Plecģērbs

Pirms sākt konstruēt, ir svarīgi iepazīties un izanalizēt konkrētā cilvēka ķermeņa īpatnības, salīdzināt viņa mērījumus ar viņa izmēra standarta mēriem un konstatēt atšķirības. Šajā sakarā vispirms jāaizpilda 1.a tabula sievietēm un  6.a tabula vīriešiem.

Plecģērba individuālā bāze ir vissarežģītākā no visām bāzēm, jo konkrētā cilvēka augums var atšķirties no standartam atbilstoša auguma visos tā parametros: kakls tievāks vai resnāks, roka tievāka vai resnāka, krūtis lielākas vai mazākas, mugura šaurāka vai platāka, īsāka vai garāka, priekša īsāka vai garāka, platāka vai šaurāka, pleci slīpāki vai stāvāki, īsāki vai garāki u.t.t. Pieredze rāda, ka no 250 cilvēkiem tikai viens vai divi atbilst visiem standarta parametriem.

1. Uz lāpstiņu horizontāles atliek muguras platumu: ½ no mērītā muguras platuma + 30% no raksturojošās proporcionālās virslaides (skat.: sievietēm un vīriešiem 2. tabulas 5. p. un: sievietēm –  2.a tabulu, vīriešiem – 2.b tabulu).
2. Caur iegūto punktu novelk muguras platuma vertikāli.
3. Uz balansa horizontāles no muguras platuma vertikāles pa labi atliek paduses jeb roces platumu, ko veido šādi saskaitāmie:

Sievietēm –  ½ tabulētā krūšu mēra dala ar 4 un atskaita 1,5 cm. Sievietēm rēķina tikai no tabulētā tāpēc, ka viņām ļoti lielā mērā krūtis var mākslīgi palielināt – inplantēt, uzpolsterēt, palielināt ar push up krūšturiem. Bet – roka paliek tā pati dabīgā, kas atbilst konkrētā ķermeņa izmēriem.

Vīriešiem –  ½ mērītā galvenā krūšu apkārtmēra dala ar 4 un atskaita 1,5 cm gadījumos, kad galvenais krūšu apkārtmērs ir vienāds vai lielāks par tabulēto.

U.t.t.

2.2. Piedurknes

Lai piedurkni bez problēmām varētu iešūt rocē, piedurknes konstrukcijā vissvarīgākais ir panākt piedurknes plecgala līknes garuma atbilstību roces līnijas garumam. Parasti plecgala līknei ir jābūt garākai par roces līnijas garumu, jo plecgala līknes lieko garumu iešujot rocē ir jāuztur un jāsagludina, lai piedurkne labāk piekļautos pēc formas noapaļotajam cilvēka plecam. Savukārt, plecgala līknes un roces garuma attiecības atkarīgas no šuvekļa veida. Piemēram, ļoti atšķirīga uzturējuma, tātad, līknes garuma starpība, ir vajadzīga trikotāžas topiņam salīdzinājumā ar žaketes piedurknes uzturējumu.

Plecgala līknes garumu konstrukcijā iespaido divi faktori:

1. Plecgala augstums

2. Piedurknes platums

Plecgala augstumu atvasina no roces garuma, ko dala ar 3 un no dalījuma atskaita skaitlisko vērtību, atbilstošu augšdelma apkārtmēram (skat.: sievietēm – 4. tabulas 12.a² p., vīriešiem – 8. tabulas 9.a² p.) Piedurknes platumu iegūst augšdelma apkārtmēram pieskaitot metodē izstrādāto virslaidi (skat.: sievietēm – 4.tabulas 12.a¹ p., vīriešiem – 8.tabulas 9.a¹ p.), atbilstošu konkrētam augšdelma apkārtmēram (skat.: sievietēm – 4.tabulas 12. p., vīriešiem – 8.tabulas 9. p.).

1. Uz piegrieztnei paredzētā papīra kādus 3-5 cm attālumā no papīra lejasmalas novelk piedurknes garuma horizontāli, kas garumā ir vienāda ar augšdelma 1. apkārtmēru, kam pieskaitīta atbilstoša virslaide (skat.: sievietēm – 4. tabulas 12. un 12.a¹p., vīriešiem – 8. tabulas 9. un 9.a¹ p.).

2. Izstrādājumiem ar dabisko plecu līniju no horizontāles uz augšu ceļ vertikāli, kas ir 1/3 no roces līnijas garuma, kam atskatīta zināma skaitliskā vērtība (skat.: sievietēm – 4.tabulas 12.a² p., vīriešiem – 8.tabulas 9.a² p.), tā atrodot piedurknes plecgala augstumu.

Piezīme.

Žaketēm roces garumu dala ar 3.

Trikotāžai parasto piedurkni, kas konstruēta plecģērbam ar virslaidi +1, sašaurina un saīsina atbilstoši materiāla elastības pakāpei (skat. šīs nodaļas 26. – 27. attēlus)

3. Iezīmētajā augstumā ieskicē īsu horizontāli un pa labi ar Pr iezīmē, ka tā ir priekšpuse, bet pa kreisi M – mugurpuse

4., 5. Ja no ieskicētās horizontāles pa labi svērteniski atliek slīpni priekšrroces garumā tā, lai tās lejasgals sakristu ar iezīmētās horizontāles labo galu, un pa kreisi atliek mugurroces garuma slīpni līdz tā krustojas ar apakšējo horizontāli, tad attālumam starp slīpņu lejasgaliem vajadzētu ± sakrist ar jau iezīmētās piedurknes platuma horizontāles galiem. Tā kā tālāk piedurknes platums būs jādala sešās daļās, tad to drīkst par dažiem milimetriem pamainīt līdz tas labi dalās ar 6. Pieņemsim, ka attālums starp krustpunktiem ir 35,8 cm, tad droši var ņemt 36 cm, kas dalās ar 6 bez atlikuma.

Piezīme. 4.a, 5.a Individuālās konstrukcijās šo slīpņu garums var būt arī otrāds, piemēram, pagarinātas priekšas un atliektas stājas augumiem priekšas slīpne var būt garāka par muguras slīpni. Tās abas var būt arī vienāda garuma.

1. Uz garuma horizontāles no kreisās puses iezīmē 2/6 no piedurknes platuma.

2. No labās puses iezīmē 1/6 no piedurknes platuma.

3., 4. No iezīmētajiem punktiem uz augšu velk elkoņa un priekšas vertikāles piedurknes garumā. Žaketes piedurknei garumam individuālajās konstrukcijās pie mērītā (Skat.: sievietēm – 1.a 21.a p., vīriešiem – 6.a tabulas 15.a p.) un standarta piegrieztnēs pie tabulā dotā (skat.: sievietēm – 4. tabulas 25. p., vīriešiem – 8. tabulas 22. p.) jāpieskaita 3‑5 cm, mētelim – 5-7 cm, kažokam –7-9 cm vai atbilstoši izstrādājuma dizainam. Jāzina, ka piedurknes garumu, piemēram, žaketēm, salīdzinājumā ar mērījumu uz auguma, iespaido palielinātais mugurkakles platums, plecu un pašas piedurknes dizains.

5. Savieno iezīmētos punktus, tādejādi iezīmējot piedurknes garumu un novelkot 1.plecgala horizontāli.

6.,7. Iezīmē priekšmalas un mugurmalas vertikāles apmēram 50 cm garumā.

1. No plecgala 1.horizontāles uz leju atliek plecgala augstumu:

a) Izstrādājumiem ar polsteriem apmēram 1 cm biezumā – roces garumu dalīt ar 3.

b) Izstrādājumiem bez polsteriem, ar dabīgo plecu līniju – roces garumu dalīt ar 3, un atskatīt zināmu skaitlisko vērtību (skat.: sievietēm – 4.tabulas 12.a², vīriešiem – 8.tabulas 9.a² p.)

2.  Caur iezīmēto punktu novelk plecgala augstuma horizontāli.

3. Iezīmē piedurknes plecgala punktu, kas šujot jāsavieto ar pleca vīles galu. Šis punkts sakrīt ar 1.plecgala horizontāles viduspunktu, ja augumu mērot nav konstatēta pleca novirze uz priekšu. Ja konkrētajam augumam ir konstatēta pleca gala novirze uz priekšu, tad šis punkts atrodas no 1.horizontāles viduspunkta uz priekšu par pleca novirzes skaitlisko vērtību. Piemēram, ja pleca novirze ir 1 cm, tad no viduspunkta uz priekšu jāatliek 0,5 cm.

4. No iezīmētā punkta uz leju novelk piedurknes centra vertikāli. Interesanti, ka šī vertikāle gandrīz nekad nav vidū ne visam piedurknes platumam, ne arī tikai piedurknes vidusdaļas platumam. Atsevišķās vīriešu individuālajās piedurknes konstrukcijās, kad nav konstatēta pleca novirze uz priekšu, tā var atrasties vidusdaļas centrā.

5. Par 2 cm pagarina elkoņa horizontāli zem piedurknes garuma horizontāles tādejādi kompensējot elkoņa saliekumu, jo pēc šīs metodes nosacījumiem piedurknes garumu mēra roku nesaliecot elkonī.

6. Iezīmēto punktu savienojot ar priekšas vertikāles un garuma horizontāles krustpunktu iezīmē dūrgala slīpni, kas uz auguma būs perpendikulāra apakšdelmam.

7., 8. Uz abām pusēm veido spoguļattēlu iezīmētajai dūrgala slīpnei.

1.,2. Priekšmalas un mugurmalas vertikāles uz leju pagarina līdz piedurknes garuma slīpnēm.

3., 4., 5. 1/6 daļu no piedurknes platuma izmanto kā proporcionālās daļas moduli, lai tas derētu visiem izmēriem. Izmēra nogriezni no priekšas vertikāles līdz priekšmalai un atliek no plecgala 1.horizontāles uz leju un iezīmē plecgala trešo horizontāli.

6.,7. Atlikto platumu dala uz pusēm un iezīmē plecgala otro horizontāli.

8. Izmēra roces platumu plecģērba konstrukcijā un no tā atskaita 1/6 piedurknes platuma un iegūto starpību atliek uz plecgala augstuma horizontāles no piedurknes muguras vertikāles pa labi.

9. No iezīmētā punkta velk slīpni caur elkoņa vertikāles un 3.plecgala horizontāles krustpunktu līdz 2.plecgala horizontālei.

Plecgala līknes izzīmēšanai 3 palīgpunkti jau ir:

a – Līknes sākumpunkts mugurpusē.

b – Slīpnes galapunkts uz 2.plecgala horizontāles.

c – Līknes nosacīts viduspunkts uz plecgala 1.horizontāles, kas šujot sakrīt ar pleca vīli.

1. Uz 2.plecgala horizontāles  atliek  attālumu, ko iegūst  platumu starp priekšas un centra vertikālēm dalot ar 2,9 un iezīmē palīgpunktu d.

2. Uz 3.plecgala horizontāles atliek attālumu, ko iegūst platumu starp priekšas un centra vertikālēm dalot ar 5,5 un iezīmē palīgpunktu e.

3. Pa priekšas vertikāli uz leju atliek pastāvīgo lielumu visiem izmēriem 0,7 cm, tā iegūstot plecgala līknes palīgpunktu f.

4. Nogriezni starp priekšas vertikāli un priekšmalu dala uz pusēm un iezīmē palīgpunktu g.

5. Plecgala augstumu dalot ar 3,9 iegūst palīgpunktu h, ko atliek no plecgala augstuma horizontāles uz augšu.

6. Palīgpunkts i atrodas uz plecgala mugurpuses slīpnes par 1 cm augstāk par palīgpunktu h.

Iezīmējot plecgala līkni jāraugās, lai tā nekur neielūztu. Sevišķa uzmanība jāpievērš līkņu pārejai taisnēs un otrādi, jo taisnei vienmēr raksturīga inerce turpināties pirms aizliekties – tas jāņem vērā.

Noteikti jāraugās, lai starp h un e,  i un b punktiem saglabātos iezīmētās taisnes, kas sevišķi svarīgi ir konstruējot datorkonstruēšanas sistēmās – ja visa plecgala līnija ir vienlaidus līkne, tad, saīsinot plecgala augstumu,  tā izlokās, bet garumu nemaina.

 Izliekta ir tikai pati plecgala līknes augšējā daļa, it sevišķi starp c un d punktiem. Asāk ieliekta ir līkne  priekšpusē starp h, g un f punktiem. Slaidāk ieliekta ir līkne mugurpusē starp a un i punktiem – šie līkumi atbilst roces līknēm, kas arī priekšpusē ir vairāk ieliekta nekā mugurpusē.

Turot centimetru mērlenti perpendikulāri uz plecgala līknes un, lentes apakšējo malu (kanti) rūpīgi, pa mazam gabaliņam, izmēra līknes garumu un no tā atskaita roces garumu. Atkarībā no tā, kādam izstrādājumam top piedurknes piegrieztne, lemj, vai tās līnijas garums jāmaina vai nē. Izstrādājumiem bez polsteriem ar dabīgo plecu līniju šai starpībai būtu jābūt  tādai, kad optimālo uzturējumu starp montāžas punktiem (skat.: sievietēm – 4.tabulas 12. un 13.d p., vīriešiem – 8.tabulas 9. un 10.d p.) reizina ar 4 un pieskaita apmēram 2 × attālums starp montāžas punktiem, kas paliks kā uzturējums zem 2. montāžas punkta mugurdaļā (skat. 20 – 21.attēlu).

Trikotāžas izstrādājumiem starpība starp plecgala līkni un roci vajadzētu būt 3-5 % no roces garuma, bezpolsteru izstrādājumiem no auduma – 5-6 % no roces garuma. Klasiskajām žaketēm ar polsteriem apmēram 1 cm. biezumā šai starpībai vajadzētu būt ne mazākai par 4 cm mazajiem izmēriem, 5 cm vidēja izmēra un 6 cm liela izmēra žaketēm vai mēteļiem jeb 6-12 % no roces garuma (skat. 2.tabulas.20.p.). Žaketēm uzturējums var būt atšķirīgs arī atkarībā no plecu dizaina un formas (skat. ? ilustrācijas). To noteikt var tikai maketējot. Bet – tas neizslēdz iespēju, atkārtotas pieredzes rezultātā,  katram plecu dizainam izstrādāt tam atbilstošo matemātisko algoritmu līdzīgi kā tas ir tapis jau augstāk minētajiem variantiem.

Vēl svarīgi ir ņemt vērā materiālu spēju ļauties sagludināšanai – līnijas garuma samazināšana uz audumu iedarbojoties ar karstumu un mitrumu. Patiesībā šī ir tā lieta, ko var apgūt tikai ar praktiskā darba pieredzi un eksperimentēšanu ar audumu paraugiem.

Plecgala līnijas garumu var mainīt divos veidos:

1. Saīsinot vai pagarinot plecgala augstumu;
2. Palielinot vai samazinot piedurknes platumu.

Veicot šīs darbības ir jāsaprot, ka plecgala augstums iespaido kustību ērtumu un piedurknes izskatu dabā uz rokas (skat. ? ilustrāciu). Īsāks plecgals dod lielāku kustību ērtumu, bet nolaižot rokas gar sāniem, veidojas krokas padusē. Īsāks plecgals ieteicams darba un sporta apģērbiem.

Garāks plecgals parasti tiek veidots klasiskajām žaketēm, kleitām un mēteļiem. Šāda piedurkne ir gluda, bez krokojuma, rokām atrodoties nolaistām gar sāniem. Bet piedurknes salīdzinoši augstais plecgals traucē kustībās. Ar šādu plecgalu veido biznesa, izejamos un godu tērpus.

1. Plecgala līkni saīsina, paceļot uz augšu plecgala augstuma horizontāli par pusi no saīsināmās skaitliskās vērtības (skat.11.attēlu).
2. Arī uz leju plecgala horizontāle jāvirza par pusi no pagarināmās skaitliskās vērtības.
3. Tad labāk ir apsvērt iespēju paplašināt pašu piedurkni tieši par tik, cik nepieciešams. Taču – tad piedurkne jākonstruē no jauna.
4. Arī sašaurinot piedurknes platumu, lai saīsinātu plecgala līknes garumu, piedurkne jākonstruē no jauna.

Piezīme. Piedurknes platuma noteikšana ar roces slīpņu garumu (skat. 2.attēlu) patiesībā dod optimālo tās platumu, kas tievākām rokām veidojas  ar lielāku virslaidi augšdelma platumam un resnākām rokā – ar mazāku virslaidi. Šāda virslaižu diferenciācija atbilst arī tērpu veidošanas vispārējiem principiem, kad ļoti tievam cilvēkam jāveido platāks apģērbs, bet pilnīgākam – ar mazākām virslaidēm, jo “kur daudz ir, tur nevajag daudz likt klāt”. Bet tas neizslēdz varbūtību, ka konstruktoram vienmēr jābūt gatavam  nodzēst padarīto un sākt visu no jauna, lai atrastu labāko risinājumu, jo tāda ir konstruktora darba specifika strādājot manuāli uz galda. Datorsistēmās pietiek ar skaitļu nomaiņu, tamdēļ svarīgi ir apgūt konstruēšanu, vēl labāk, programmēšanu datorā! 4. un 8.tabulā doto skaitlisko vērtību pielietojums dod optimālo uzturējumu.

Taču nepieciešamības gadījumā der arī zināt, kā metodiski pareizi plecgala augstumu saīsināt un pagarināt – tas turpmākajos attēlos.

1., 2.,  Lai saīsinātu plecgala līknes garumu, plecgala augstuma horizontāli pārceļ uz augšu par ½ no vajadzīgā līnijas saīsinājuma, piemēram, ja līkne jāsaīsina par 2 cm, tad horizontāli paceļ par 1 cm ar visiem palīgpunktiem, kas iezīmēti uz tās.

3. Uz augšu pa vertikāli pārvito arī palīgpunktu x

4. Jauno plecgala augstumu no jauna dala ar 3,9 un no jauna iezīmē palīgpunktu h, dalījumu atliekot no jaunās plecgala augstuma horizontāles uz augšu.

5. No jaunā palīgpunkta h velk pieskari iepriekšējai plecgala līknei priekšpusē.

6. Mugurpusē pieskari vecajai plecgala līknei velk no uz augšu pa vertikāli pārvietotā palīgpunkta x.

7. Mugurpusē uz tikko novilktās slīpnes iezīmē palīgpunktu i, kas ir par 1 cm augstāk par palīgpunktu h uz priekšas verttikāles.

8. Piedurknes priekdaļā uz augšu no jaunās plecgala augstuma horizontāles pārvieto arī palīgpunktus f un g

9., 10. Ar atbilstoša liekuma līknēm savienojot palīgpunktus a ar i un f ar g un h, pabeidz jaunās plecgala līknes iezīmēšanau.

1., 2.,  Lai palielinātu plecgala līknes garumu, plecgala augstuma horizontāli naolaiž uz leju par ½ no vajadzīgā līnijas pagarinājuma, piemēram, ja līkne jāpagarina par 2 cm, tad horizontāli nolaiž par 1 cm uz leju ar visiem palīgpunktiem, kas iezīmēti uz tās.

3. Uz leju pa vertikāli pārvito arī palīgpunktu x

4. Jauno plecgala augstumu no jauna dala ar 3,9 un no jauna iezīmē palīgpunktu h, dalījumu atliekot no jaunās plecgala augstuma horizontāles uz augšu.
Paaugstinot plecgalu jāraugās, lai tas nesašaurinātos plecgala trešās horizontāles līmenī, tamdēļ:

5. Jauno palīgpunktu h savieno ar punktu e.

6. Mugurpusē jauno punktu x savieno ar plecgala trešās horizontāles un elkoņa vertikāles krustpunktu.

7. Mugurpusē uz tikko novilktās slīpnes iezīmē palīgpunktu i, kas ir par 1 cm augstāk par palīgpunktu h uz priekšas vertikāles.

8. Piedurknes priekšdaļā uz leju no jaunās plecgala augstuma horizontāles pārvito arī palīgpunktus f un g

9., 10. Ar atbilstoša liekuma līknēm savienojot palīgpunktus a ar i un f ar g un h, pabeidz jaunās plecgala līknes iezīmēšanau.
Salīdzinot 10. un 11. attēlus, uzskatāmi redzams, kā mainās plecgala forma atkarībā no tā augstuma. 11.attēlā redzamais plecgals vairāk piemērots izstrādājumiem ar polsteriem, bet 10.attēlā redzamais – izstrādājumiem bez polsteriem ar dabīgo plecu līniju.

Tik augsts plecgals, kā 11. attēlā redzamais, atbilst 2.ilustrācijā redzamās žaketes pleciem, kas konstruēta ar virslaidi +3. 4. ilustrācijā redzamai caurspīdīgās kleitas augšdaļai ar nesaīsināto plecslīpes garumu, piemērots būs 7.attēlā redzamais plecgals. Ja modē ir ļoti šauras žaketes ar saīsinātu plecslīpi, kā redzams 3. ilustrācijā, kad piedurkne iešūta 1-2 cm augstāk uz pleca kā iepriekšējai žaketei, tad par tik, par cik saīsina plecslīpes garumu, piedurknes plecgalu paplatina (skat. 12. attēlu).

4. ilustrācija

Paplatina plecgalu tā līknes taisno posmu galos pa horizontālēm un piedurknes centrā pa vertikāli uz augšu pievienojot 1 – 2 cm.

Pa iezīmētajiem punktiem novelk jaunu plecgala līkni, raugoties, lai līknes taisnie posmi saglabātos taisni.

Tad, kad plecgals ir sakārtots atbilstoši vajadzībai – piedurknei ir vajadzīgais platums un plecgala līknei vajadzīgā uzturējuma tiesa (skat. 2.tabulas 20.p.), var turpināt piedurknes konstruēšanu uz lejasgalu.

1. Pa piedurknes centra vertikāli uz leju atliek elkoņa līmeni.

Standartam. ½ piedurknes garuma + 5 cm, polsterētiem izstrādājumiem  ar polstera biezumu 1 cm papildus vēl + 2 cm, ja biezums 1,5 cm, tad vēl + 2,5 cm.

Individuāli. (skat.: sievietēm –  1.a tab.20.a p.; vīriešiem – 6.a tabulas 14.a p.) polsterētiem izstrādājumiem apģērbiem vēl pieskaita 2 cm, ja polstera biezums ir 1 cm, ja polsteru biezums 1,5 cm, tad vēl + 2,5 cm.

2. Caur iezīmēto punktu novelk elkoņa horizontāli.

Līdz ar to ir pabeigta piedurknes bāzes konstrukcija. To izmanto kā pamatu gan sašaurinātai, gan paplatinātai, gan īsākai, gan garākai, gan arī uz tās bāzes veido divdaļīgo piedurkni.

1. Ja vajadzīga īsā piedurkne, tad virs elkoņa līmeņa to vajadzīgajā garumā iezīmē ar taisnu horizontālu līniju.

2. ¾ piedurknes garuma līnija ir paralēla dūrgala līknei un atrodas vidū starp elkoņa un dūrgala līmeņiem vai atbilstoši piedurknes dizainam.

5.ilustrācija

Ja cilvēkam izveidojusies šādas formas roka, kas zem deltveida muskuļa kļuvusi resnāka, nevis tievāka, kā tasir  pareizai rokas formai, tad piedurkne jau bāzes līmenī ir jāpārveido, ņemot vērā abu augšdelma mērījumu starpību. Izmantojot otro augšdelma mērījumu kā pamatu visai piedurknes konstrukcijai, tiek deformēta ne tikai piedurknes, bet arī plecģērba bāzes konstrukcija, jo tās ir savstarpēji saistītas.

1. Bāzes piedurkni, kas konstruēta ņemot vērā 1.augšdelma mērījumu, pa tās centra līniju sadala uz pusēm un atbīda vienu daļu no otras par augšdelma mērījumu starpību.

2. Plecgalā atbīdījumu noformē kā iešuvi ar izliektām malām, kuras garumu nosaka tās atvērums: ja atvērums ir 3 cm, tad tās garums ir 10 cm, ja 2,5 cm, tad – 9 cm, ja 2 cm, tad – 8 cm, ja 1,5 cm, tad – 7 cm.

17.attēls

Tāpat kā pa vidu, piedurkni var sadalīt arī pa elkoņa vertikāli.

Šaurā garā piedurkne

Šaurā garā piedurkne nebūs valkāšanai derīga bez aizdares dūrgalā – tā neies pāri plaukstai, kas sievietēm ir 5 cm platāka par apakšdelma šaurāko vietu, ko mērījumos apzīmē kā “plaukstpamata apkārtmēru”‘, vīriešiem – par 6 cm platāka.

Šādai piedurknei parasti veido vai nu rāvslēdzēja aizdari iešuves vietā ikdienišķākiem apģērbiem, vai greznu mazo podziņu aizdari svētku tērpiem.

Pieņemsim, ka mūsu piemērā augšdelma apkārtmērs ir 40 cm, elkoņa apkārtmērs resnākajā vietā ir 38 cm un plaukstpamata apkārtmērs ir 21 cm.

1. Piedurkni sāk sašaurināt ar dūrgala iešuves izveidošanu: no elkoņa vertikāles uz abām pusēm atzīmē jau zināmo 1/6 no visas piedurknes platuma, tātad – kopā 2/6 no piedurknes platuma, kas ir lielākais iespējamais dūrgala iešuves atvērums. Piedurknes bāzes platums ir 43 cm. Tātad:

43 ÷ 6 = 7,2 cm

No elkoņa vertikāles uz  piedurknes garuma horizontāles horizontāles uz abām pusēm atliek 7,2 cm.

2. Iezīmētos punktus savieno ar elkoņa punktu, tādejādi iezīmējot dūrgala iešuvi.

3., 4. Ir jau zināms, cik liela virslaide ir augšdelmam paduses līmenī – tā ir 3 cm.

Ar attiecību, kad viens skaitlis ir otra skaitļa daļa, aprēķina virslaidi piedurknei elkoņa līmenī. Elkoņa apkārtmērs šajā piemērā ir 38 cm (skat.: sievietēm – 1. tabulas 24.¹ p., vīriešiem – 6. tabulas 18.¹ p.). Tad piedurknes platumam elkoņa līmenī:

40 : 3 = 38 : x
x = 3 × 38 ÷ 40
x = 2,85
38 + 2,85 = 40, 85

Lai iegūtu piedurknes sašaurinājumu elkoņa līmenī, no piedurknes bāzes platuma jātskaita tās platums elkonī:  

43 ˗ 40,85 = 2,15 cm
2,15 ÷ 2 = 1,08

1,08 cm atliek uz elkoņa horizontāles no abām sānu vertikālēm uz iekšu.

5. Iezīmētos punktus savieno ar piedurknes platuma punktiem paduses līmenī.

6., 7., 8. Tāpat ar attiecību aprēķina virslaidi dūrgalam, kura platums šajā piemērā ir 21 cm (skat.: sievietēm – 1. tabulas 26. p., vīriešiem – 6. tabulas 20. p.):

40 : 3 = 21 : x
x = 3 × 21 ÷ 40
x = 1,6
17 + 1,6 = 18, 6

18,3 cm ir dūrgala platums gatavā veidā.

Tam jāpieskaita 2/6 no bāzes platuma, kas ir jau iezīmētais iešuves atvēruma platums. Tātad:

7,2 × 2 = 14,4
18,6 + 14,4 = 33

Lai aprēķinātu sašaurinājumu dūrgalam, no piedurknes bāzes platuma jāatskaita dūrgala apkārtmērs, kam pieskaitīts arī iešuves atvērums:

43 ˗ 33 = 10

10 cm ir piedurknes sašaurinājums dūrgalā.

10 ÷ 2 = 5

Piedurknes lejasmalā no sānu vertikālēm uz iekšu atliek 5 cm  un iezīmētos punktus savieno ar piedurknes platuma punktiem elkoņa līmenī. Atkarībā no visu mēru savstarpējām attiecībām dūrgalā situācija var būt ļoti dažāda – sašaurinājums te var būt gan lielāks, gan mazāks par sašaurinājumu elkonī un sānu līnijas var veidoties kā slīpnes uz iekšu, vai būt vertikālas līdz elkonim. Tās nedrīkst būt slīpas uz ārpusi – tad jāsamazina iešuves atvērums.

Tā kā sašaurinātā piedurkne ļoti cieši piekļaujas rokai, tad tā apgrūtinā kustības, it sevišķi vēl tad, ja arī plecģērba konstrukcija veido ciešu piegulumu ķermenim. Tāpēc kustību ērtumam piedurkni virs elkoņa pagarina. Piegrieztni pa elkoņa horizontāli pārgriež un tās daļas atbīda par 5 – 10 cm, atkarībā no materiāla elastības īpašībām.

Šauro garo un pusplato piedurkni var sadalīt pa elkoņa vertikāli.

1. Uz plecgala augstuma horizontāles atliek augšdelma pirmā un otrā mērījumu starpību sadalīti divās daļās no vertikāles uz abām pusēm.

2. Caur iezīmētajiem punktiem velk līkni no plecgala līknes līdz elkonim.

3. Šaurajai piedurknei griezuma līnija iet pa iešuves vietām.

4. Samazinot iešuves atvērumu uz pusi, var izveidot pusplato piedurkni resnajai rokai.

Vidēji platā piedurkne

Šis ir visizplatītākais piedurknes veids, jo iet pāri plaukstai bez aizdares. Tas der kleitām jakām, mēteļiem, adījumiem u.t.t.

1. Lai izveidotu vidēji platu, nosacīti taisnu piedurkni, izkopē palīglekālu, kas iet pa mugurmalas sašaurinājuma līniju, elkoņa horizontāli, lielās iešuves mugurmalu un pa dūrgala līniju.

2. Izkopēto lekālu rotējot ap elkoņa punktu, aizver lielās iešuves pusi, t.i., iešuves atvērumu līdz elkoņa vertikālei.

3. Rotēšanas procesā, aizveroties dūrgala iešuvei, atveras elkoņa iešuve, kas ir īpaši izdevīga strādājot ar sintētiskajiem materiāliem, ko nevar sagludināt.

1. Elkoņa iešuvi var atstāt arī neaizšūtu, bet tad audums šajā vietā ar gludekļa, tvaika un karstuma palīdzību jāsagludina, bet tas ir iespējams tikai ar audumiem no dabīgajām šķiedrām.

2. Abos gadījumos – ar elkoņa iešuvi vai uzturējumu – to piedurknes daļu, kas ir no priekšas locījuma vietas, kas iezīmēta ar raustītu līniju un iet nosacīti pa priekšas vertikāli, pa labi, vajag censties iespēju robežās ar gludekli stiept. Tas nav viegli, jo notiek auduma taisnā diega virzienā, bet nav arī neiespējami.

3. Šī priekšmalas daļa jāstiepj tāpēc, ka tai jālokās atpakaļ pa liektu līniju. Stiepšanas nepieciešamību vislabāk var saprast, ja izkopē piegrieztnes daļu no locījuma vietas pa labi uz papīra un mēģina atlocīt – tad, bez iegriešanas uz elkoņa horizontāles, to nemaz nevar izdarīt. Kad piedurkni iegrieztu atloka, tad var redzēt šķēluma atvērumu – tieši tik daudz ar stiepšanu priekšmala jāpagarina.

4. Bez papīra iegriešanas nevar atlocīt arī mugurmalu. Atlokot pret elkoņa punktu augšdaļa un lejasdaļa viena otrai pārklājas. Šis pārklājuma lielums tad ir tas, kas veido iešuves un sagludinājuma nepieciešamību un lielumu.

Lai sašūtu piedurknes vīli, ir jāiezīmē montāžas punkti:

5. No plecgala līknes uz leju atliek apmēram 8 – 10 cm., atkarībā no piedurknes garuma.

6. No dūrgala uz augšu atliek apmēram 10 – 15 cm, arī atkarībā no piedurknes garuma.

Šādi sagatavota un sašūta piedurkne iegūst rokai  raksturīgo saliekuma formu (skat. 22. attēla ietonējumu).

Paresninātai rokai plecgala atbīdījuma tiešu var vidū var veidot kā iešuvi. Otru veidu skat 20.attēla 1., 2. un 4.punktu.

Izmēra plecgala līknes garumu, atņem roces garumu un tā iegūst piedurknes uzturējuma skaitlisko vērtību, ko sadala  atbilstoši konkrētam augšdelma apkārtmēram. (skat.: sievietēm – 4.tabulas12., 13.c. un 13.d p..; vīriešiem – 8.tabulas 9., 10.c. un 10.d p.). Sievietēm 12. p. ir augšdelma apkārtmērs, 13.c punktā augšdelmam atbilstošs attālums starp priekšroces montāžas punktiem un 13.d punktā   – uzturējums starp montāžas punktiem. Vīriešiem 9. p. – Augšdelma apkārtmērs, 10.c punktā augšdelmam atbilstošs attālums starp priekšroces montāžas punktiem un 10.d punktā  – uzturējums starp montāžas punktiem.

Plecģērba bāzes konstrukcijā jau eksistē montāžas punkti piedurknes iešūšanai un ir aprakstīts, kā uzturējums sadalās starp tiem. Ar izsaukuma zīmēm norādīta vieta, pret kuru piedurkni nekad neuztur, lai neradītu nevajadzīgas šķērskrokas piedurknes  augšdelma daļā.

1., 2. Uz priekšroces iezīmētajam attālumam starp priekšroces montāžas punktiem pieskaita montāžas punktu attālumam atbilstošos milimetrus no piedurknes uzturējuma tiesas (skat.: sievietēm – 4,tabulas 13.c un 13.d p., vīriešiem – 8.tabulas 10.c un 10.d p.), tā iegūstot attālumu starp montāžas punktiem uz plecgala priekšpuses. Lai iegūtu uzturējuma tiesu starp montāžas punktiem  konstruējot izstrādājumus ar citām virslaidēm, plecgala un roces starpību dala ar 5. Svarīgi, lai procentuālā virslaide būtu atbilstoša izstrādājumam un materiālam, no kā tas tiks šūts (skat.2. tabulas 20. p.). Vienu aiz otra iezīmē abus montāžas punktus uz plecgala priekšdaļas.

3., 4. Uz plecģērba mugurroces iezīmētajiem attālumiem starp mugurroces montāžas punktiem katrā posmā pieskaita tikpat, cik priekšdaļai, tā iegūstot attālumu starp montāžas punktiem uz plecgala mugurpuses.

5. Tie, apmēram 1,5 cm, kas no visas uzturējuma tiesa paliks pāri tiek atstāti aiz otrā mugurpuses montāžas punkta uz leju, kur gan rocei, gan plecgalam ir slīpā diega virziens, arī plecģērba sānu vīle un piedurknes vīle – tas dod iespēju šajā vietā vajadzības gadījumā izlīdzināt roces un plecgala līkņu garumu starpību.

6. Polsterētiem izstrādājumiem vislielākais uzturējums nepieciešams starp centru un 1. priekšdaļas montāžas punktu un vismazākais starp 1.un 2. priekšdaļas montāžas punktu. Tamdēļ 1. montāžas punktu pārbīda par 1-2 mm uz leju, tādejādi palielinot uzturējuma tiesu virs 1.punkta, bet zem tā uzturējumu samazinot.

Trikotāžas piedurkne

1., 2., 3. Izmēra plecgala augstuma, elkoņa un dūrgala horizontāles un ar attiecību sarēķina sašaurināšanas lielumu. Piemēram, ja ir konstatēts, ka piedurkne jāsašaurina par 5% un augšdelma jeb plecgala augstuma līmenī tās platums ir 40,1 cm, tad rēķina:

100 : 5 = 40,1 : x
 x = 5 × 40,1 ÷ 100
x = 2 cm

Tāpat sarēķina sašaurinājumu elkoņa līmenī un dūrgalā.

Sašaurinājumus iezīmējot, jāatceras, ka vienādi jāsašaurina virspiedurkne jeb no sāniem redzamā piedurknes daļa un zem piedurkne, kas sānskatā nav redzama, jo ir rokas iekšpusē.

1. ½ no aprēķinātā augšdelma sašaurinājuma sadalītu vienādās daļās atliek uz katru pusi no centra līnijas un ar vertikālēm iezīmē sašaurinājumu.

2. Otru pusi sadalītu vienādās daļās noņem piedurknes sānu vīlēs.

3. No elkoņa līmenī sarēķinātā sašaurinājuma atskaita piedurknes vidū jau esošo un pārējo, sadalītu vienādās daļās, noņem sānu vīlēs.

4., 5., 6., 7. Dūrgala priekšpusē sašaurinājums jāveido tāds, lai šī piedurknes vīle uz leju no elkoņa būtu vertikāla vai slīpne pa kreisi no tās, bet ne lielāka, kāda tā izveidojudies bāzes piegrieztnei. Pārējo sašaurinājumu veido mugurpuses vīlē un, atkarībā no tā lieluma, vai nu platumam pieliekot vai vēl arī noņemot nost.  

8. Plecgala augstumu saīsina atbilstoši plecģērba roces saīsinājumam – saskaita kopā priekšroces un mugurroces saīsinājumus plecģērba, summu dala ar 2, tā iegūstot piedurknes saīsinājuma tiesu. Piemēram:

(1,4 + 1,6) ÷ 2 = 1,5 cm

9. Saīsinājumu piedurknes daļai starp padusi un elkoni aprēķina ar attiecību, atbilstoši materiāla elastības pakāpei. Te jāņem vērā, ka trikotāžas materiāli bieži vien abos virzienos nav vienādi elastīgi – ja platumā tie jāsašaurina par 5%, tad garumā tie var būt gan 2%, gan pat līdz 20%, piemēram, trikotāžai ar elastānu.

Piezīme. Piedurknes daļu no elkoņa līdz dūrgalam parasti nesaīsina – vajadzīgo garumu nolīdzina laikošanā,

Divadaļīgā piedurkne

1., 2., 3. Izmēra plecgala augstuma, elkoņa un dūrgala horizontāles un ar attiecību sarēķina sašaurināšanas lielumu. Piemēram, ja ir konstatēts, ka piedurkne jāsašaurina par 5% un augšdelma jeb plecgala augstuma līmenī tās platums ir 40,1 cm, tad rēķina:

100 : 5 = 40,1 : x
 x = 5 × 40,1 ÷ 100
x = 2 cm

Tāpat sarēķina sašaurinājumu elkoņa līmenī un dūrgalā.