PAR KONSTRUĒŠANAS METODI

Viens no plecģērba konstruēšanas metodes attīstības variantiem 2015.g. ir patentēts.
Metode ir inovatīva, jo dod iespēju attīstīt apģērbu veidošanu jaunā kvalitātē, skatīt 1. attēlu.

1. attēls
Šie apģērbi, kā uzkonstruēti un piegriezti, tā bez laikošanas un labojumiem sašūti.

Metode balstās uz ļoti precīziem ķermeņa mērījumiem

Meistardarbnīcas vadītāja ir radījusi jaunu, praktiskā darba pieredzē balstītu un pārbaudītu, universālu, sieviešu un vīriešu apģērbu individuālo un industriālo piegrieztņu  konstruēšanas metodi, izveidotu un pilnveidotu rēķinoties ar digitalizēšanai paredzētiem nosacījumiem.
Metoda  ir atbilstoša:

  • Masu produkcijas individualizācijai;
  • Individuālo pasūtījumu datorizācijai.

Ieprogrammēta metode nodrošinātu augstu kvalitāti:
B2B – business to business – pakalpojumus citiem biznesiem, šajā gadījumā – apģērbu ražošanas industrijai.
B2C – business to client – pakalpojumus klientam – individuālajiem un korporatīvajiem klientiem.

Metode sastāv no trīs galvenajām nodaļām. Tās ir:

  1. Bāzes
  2. Pamatpiegrieztnes
  3. Modelēšana

Metodes galvenā vērtība ir tajā izstrādātās bāzes – precīzs trīsdimensionālā cilvēka ķermeņa izklājums divdimesionālā plaknē – konstrukcijā, kam nav analogu visā pasaulē. Tās ir:

  1. Plecģērbs jeb torsa augšdaļas izklājums plaknē;
  2. Piedurknes jeb roku izklājums plaknē;
  3. Svārki jeb torsa lejasdaļas izklājums plaknē;
  4. Bikses jeb torsa lejasdaļas un kāju izklājums plaknē;
  5. Apkakles jeb kakla izklājums plaknē’
  6. Kapuces jeb galvas un kakla izklājums plaknē;
  7. Cepures jeb daļējs galvas izklājums plaknē.

Metodē ir izstrādāti detalizēti noteikumi bāzu apvienošanai pamatpiegrieztnēs veidojot kombinētos piegriezuma veidus, tādus kā kleitas, kimono, reglāns, bodijs, kombinezons, apmetnis.

Metodes īpašā novitāte ir vīriešu apģērbu – žakešu, vestu, kreklu,  fraku un vizītsvārku – piegrieztņu atvasināšana no plecģērba bāzes, kurā ir izsvērtas visas cilvēka auguma individuālās īpatnības.

Nobeigumā doti tehniskās modelēšanas pamatnosacījumi, kas garantē to, ka modelēšanas procesā netiek sabojāts bāzēs izstrādātais labais piegulums ķermenim.

Metode, ieprogrammēta kādā no jauna veidojamām datorsistēmām vai uzlabotām jau esošajām, apģērbu ražošanas industrijai dotu iespēju:

  1. Ar inovatīvi pilnveidota apģērbu tehniskā dizaina palīdzību veikt būtiskas izmaiņas apģērbu industrijā uz ekoloģiski atbildīgāku tekstila resursu izmantošanu apģērbu ražošanā, jo kvalitatīvs apģērbs netiek izmests miskastē uzreiz pēc pirmās uzvilkšanas;
  2. Būtiski uzlabot masu apģērbu konstrukcijas, katru izmēru konstruējot no jauna. Tas it sevišķi svarīgi L, X, XXL izmēriem;
  3. Individualizēt masu produkciju;
  4. Efektīvi uzlabot korporatīvo klientu apkalpošanu;
  5. Individuālajiem pašu šūto apģērbu izgatavotājiem piegādāt izteikti individuālās dažādu fasonu piegrieztnes;
  6. Desmitkārtīgai konstruktora darba laika ekonomijai.

Līdz šim pirmparaugs tiek izgatavots vienam izmēram un pavairots pa izmēriem ar gradēšanas metodēm, kas nav pilnīgas un nedod kvalitatīvu rezultātu (skat. 2. attēlu).

1) Gradējot nav palielināta priekšpleca iešuve, kas dod tilpumu kŗūtīm – slīpās krokas no krūtsgala uz augšu un leju norāda uz to.
2) Nepareiza kleitas pamatpiegrieztne – nav noregulēts balanss – mugurpuse par garu un priekšpuse par īsu

1) Līdzšinējās vīriešu žakešu konstrukcijās netiek ņemts vērā tas fakts, ka visu dzimumu augumiem veidojas lielāka vai mazāka priekšpleca iešuve, kuras lielumu nosaka krūšu kaula noliekums pret priekšas vidus vertikāli (skat 2.attēla vidējo ilustrāciju 1. rindā). Tamdēļ žakete atstāv no ķermeņa atloka locījuma vietā.
2) žaketes konstrukcijā nav ņemta vērā speciālā virslaide pārpogājamās zonas ērtumam – aizpogājums rauj slīpas krokas visos virzienos.

1) Gradējot nav palielināta priekšpleca iešuve, kas dod tilpumu kŗūtīm.
2) Svārku daļā līdzšinējās standarta piegrieztnes neņem vērā platgurnu augumu īpatnību – palielinātas ciskas.
3) par šauru roce, jo konkrētais rokas apkārtmērs ir lielāks par konstrucijas standarta rokas apkārtmēru + nepareizi sadalīts piedurknes plecgala uzturējums, par ko norāda horizontālās krokas piedurknes padusē.

Tipiskākās kļūdas lielo izmēru masveida produkcijai:
1)Kleitas nav līdzsvarotas sānu vīlē;
2)krūšu iešuve nav palielināta atbilstoši izmēram;
3) Priekšdaļa nav pagarināta atbilstoši palielinātajam krūšu izmēram.

2. attēls
Attēlā redzami pašreizājās masveida ražošanas defektīvie apģērbi, kuriem primāro defektu rada izmēram neatbilstošs priekšpleca iešuves atvērums, kas gradēšanas laikā nepalielinās vai palielinās par maz. Vīriešu žaketei tās vispār nav, jo līdzšinējās vīriešu žakešu konstrukcijās tāda vispār netiek veidota.

3. attēls
Vizuāls skaidrojums tam, kāpēc masu produkcija ir nekvalitatīva.

Šajā attēlā ir kopija no viena piedāvājuma piegrieztņu palielināšanas gradējot. Tajā redzams, ka gradēšanas sistēmas nav pilnīgas, kur galvenā kļūda ir saistīta tieši ar iešuves atvērumu.
1. Palielinoties izmēriem ir jāpalielinās iešuves atvērumam, jo palielinās krūšu izmērs un priekšas garums, kas ļoti labi redzams ilustratīvajā zīmējumā (sk. vidējo attēlu). Šai gradējumā redzams, ka iešuve nav palielinājusies nemaz. Ir gradēšanas metodes, kurās iešuve palielinās, bet visās tas ir nepietiekami.
2. Palielinoties izmēram ir jāpalielina arī priekšas garums no vidukļa horizontāles uz leju.
3. Palielinoties izmēram nav jāpalielina muguras garums – tas palielinās palielinot auguma garumu.
4., 5., 6. Tā izmainās plecģērba piegrieztne, konstruējot katru izmēru no jauna – piegrieztnes veidotas augumiem ar dažādu krūšu apkārtmēru, bet ar vienādu muguras garumu. Nepalielinās muguras garums, bet palielinās tikai priekšas garums un iešuves atvērums.
7., 8., 9. Palielinoties izmēram, palielinās krūšu dziedzeri, līdz ar to tie kļūst smagāki un ar savu svaru krūtsgala punktu novelk zemāk – samazinās attālums starp krūts galu un vidukļa līmeni, kur pretī gradētajā variantā visiem izmēriem tas ir vienāds.
10. Arī plecģērba bāzes veidošana līdz gurnu līmenim, kad muguras viduslīnija tiek veidota kā vertikāle visos gadījumos, nedod labu piegulumu konkrētiem auguma tipiem. Muguras viduslīnija kā vertikāle veidojas tikai atsevišķos gadījumos, kad pagarināto plecģērbu veido no īsā plecģērba un svārku bāzēm, tās uz īpašiem nosacījumiem savienojot ar vidukļa līnijām.

Šī jaunveidotā konstruēšanas metode ņem vērā visas individuālās auguma īpatnības!
Konkrēta cilvēka augums var atšķirties no standarta augumlieluma visos iespējamos parametros: kakls – tievāks vai resnāks, īsāks vai garāks, roka – tievāka vai resnāka, īsāka vai garāka, kājas – tāpat, mugura – īsāka vai garāka, šaurāka vai platāka, priekša – tāpat, stāja – saliekta vai atliekta, pleci – īsāki vai garāki, stāvāki vai slīpāki u.t.t. Šī metode dod izstrādājuma ideālu piegulumu
katram individuālajam ķermenim pat bez laikošanas (skat. 1.attēlu).

Noslēgumā.
Šī metode, ieprogrammēta tai atbilstošā, no jauna modelētā datorsistēmā, varētu ne tikai uzlabot Latvijas apģērbu industrijas ražojumu konstruktīvi tehnoloģisko kvalitāti, bet arī kļūt par inovatīvu un eksportējamu augstas pievienotās vērtības preci visā pasaulē, kas atbilst jaunās Latvijas valdības uzdevumiem viedai ekonomikas reindustrializācijai.